Šķīrējtiesas nolikums

RĪGAS JAUNĀ ŠĶĪRĒJTIESA
REGLAMENTS
I. Vispārīgie noteikumi
1. punkts. Šķīrējtiesa.
1.1. Rīgas Jaunā Šķīrējtiesa (turpmāk – Šķīrējtiesa) ir pastāvīgai darbībai izveidota šķīrējtiesa.
1.2. Šķīrējtiesas nosaukums latviešu valodā ir Rīgas Jaunā Šķīrējtiesa. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā ir Riga New Arbitration Court. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums krievu valodā ir Рижский Новый третейский суд. Šķīrējtiesas nosaukuma izteikšana ar dažāda izmēra burtiem un/vai šriftu nemaina tā būtību un juridisko nozīmi.
1.3. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir www.rjs.lv.
1.4. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība “SG Partnerība”, reģistrācijas numurs 40008319795 (turpmāk – Dibinātājs).
1.5. Šķīrējtiesa izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses vienojušās par tā nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, izņemot strīdus, kurus saskaņā ar likumu var izskatīt tikai tiesa.
1.6. Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošajām tiesību normām, Šķīrējtiesas reglamentu, kā arī citiem Šķīrējtiesas darbību regulējošajiem dokumentiem.
1.7. Šķīrējtiesas darbu vada un nodrošina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt iecelti viens vai vairāki Šķīrējtiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuri pilda Šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas lēmumā norādītajā apjomā. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ un atceļ Dibinātājs.
1.8. Pēc Šķīrējtiesas sastāva izveidošanas par Šķīrējtiesu konkrētajā strīdā ir uzskatāms apstiprinātais Šķīrējtiesas sastāvs. Līdz Šķīrējtiesas sastāva izveidošanai lēmumus Šķīrējtiesas vārdā pieņem Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
1.9. Dibinātājs izveido Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstu un izdara tajā grozījumus.
2. punkts. Strīdu izšķiršanai piemērojamas normas.
2.1. Šķīrējtiesa ņem vērā pušu vienošanos, šo reglamentu un Latvijas Republikā spēkā esošās procesuālās tiesību normas.
2.2. Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās tiesību normas un Šķīrējtiesas reglaments, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību veikšanas vai Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.
2.3. Izšķirot strīdu, Šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā ar Latvijas Republikas imperatīvajām tiesību normām.
2.4. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem apspriežamas to savstarpējas attiecības, vai Šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas Latvijas Republikā spēkā esošās tiesību normas.
3.punkts. Šķīrējtiesas līguma jēdziens, tā puses un forma.
3.1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā.
3.2. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas, kā arī Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, cits privāto tiesību subjekts, kā arī publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.
2
3.3. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai (Šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
3.3.1. kā atsevišķs līgums;
3.3.2. kā speciāls noteikums pušu līgumā (Šķīrējtiesas klauzula);
3.3.3. pusēm apmainoties pasta sūtījumiem vai izmantojot citus saziņas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā.
3.4. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Šķīrējtiesā, un otra puse neiebilst pret to līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām, strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai.
3.5. Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kartību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas procesa izdevumu segšanas kārtību, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām.
3.6. Ja puses ir vienojušās par strīda, kas izriet no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, pieņemams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu Šķīrējtiesā.
3.7. Puses var vienoties pēc kuras valsts likumiem apspriežama Šķīrējtiesas līguma vai klauzulas spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, tad piemērojamās Latvijas Republikas spēkā esošas tiesību normas.
4.punkts. Šķīrējtiesas līguma spēks.
4.1. Personas, kas ir noslēgušās līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja tiesību normās vai līgumā noteiktajā kārtībā Šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
4.2. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.
4.3. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies, līgums atzīts par spēkā neesošu vai atcelts vai kāda no pusēm ir vienpusēji atkāpusies no līguma, tad vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā joprojām paliek spēkā.
4.4. Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms prasības celšanas Šķīrējtiesā. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par Šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.
II. Šķīrējtiesneši
5.punkts. Šķīrējtiesneši.
5.1. Šķīrējtiesnesis ir rīcībspējīga fiziskā persona, kas atbilstoši Šķīrējtiesu likumam un Šķīrējtiesas līgumam ir iecelta strīda izšķiršanai, ar nosacījumu, ka tā atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām.
5.2. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam.
5.3. Šķīrējtiesnešu atbilstība Šķīrējtiesu likuma prasībām ir apliecināma ar Dibinātāja rakstveida apliecinājumu, kas tiek ietverts pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā. Šis apliecinājums balstās uz pašu šķīrējtiesnešu Dibinātājam adresētu attiecīgu iesniegumu, kā arī šim iesniegumam pievienotajiem dokumentiem, kas tajā minēto pamato.
3
6.punkts. Šķīrējtiesnešu skaits šķīrējtiesas sastāvā. 6.1. Puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu Šķīrējtiesas sastāvā, bet tam jābūt nepāra skaitlim, kas nepārsniedz 5 (pieci).
6.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, vai pušu vienošanās neatbilst likuma vai Šķīrējtiesas reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas sastāvā ir 3 (trīs) šķīrējtiesneši.
7.punkts. Šķīrējtiesnešu iecelšana.
7.1. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar Šķīrējtiesas reglamentu no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
7.2. Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, puses rakstveidā vienojas par šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta. Ja līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai šāda vienošanās nav panākta, tad šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Uzskatāms, ka šāda vienošanās nav panākta, ja tā nav pievienota prasības pieteikumam.
7.3. Ja strīdu izšķir trīs šķīrējtiesneši, puses rakstveidā vienojas par diviem šķīrējtiesnešiem un Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta. Ja līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai šāda vienošanās nav panākta, tad Šķīrējtiesas sastāvu ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Uzskatāms, ka šāda vienošanās nav panākta, ja tā nav pievienota prasības pieteikumam.
7.4. Ja strīdu izšķir pieci šķīrējtiesneši, puses rakstveidā vienojas par četriem šķīrējtiesnešiem un Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta. Ja līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai šāda vienošanās nav panākta, tad Šķīrējtiesas sastāvu ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Uzskatāms, ka šāda vienošanās nav panākta, ja tā nav pievienota prasības pieteikumam.
8.punkts. Šķīrējtiesneša atcelšana un noraidījuma pamati.
8.1. Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir tiesības pēc jebkuras puses lūguma, savas vai pārējo Šķīrējtiesas sastāva locekļu iniciatīvas, atcelt šķīrējtiesnesi, ja tas ilgāk nekā 14 (četrpadsmit) dienas pēc kārtas nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ.
8.2. Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz Šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
8.3. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja viņš neatbilst likuma prasībām, viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās, pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos.
9.punkts. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība. 9.1. Puses šķīrējtiesas līgumā var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.
9.2. Ja šāda vienošanās nav panākta, puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no likumā minētajiem noraidījuma pamatiem, nosūtot Šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.
9.3. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
4
10.punkts. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.
10.1. Šķīrējtiesnesim ir tiesības atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
10.2. Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to Šķīrējtiesā.
10.3. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas likumā noteiktajos gadījumos.
11.punkts. Jauna šķīrējtiesneša iecelšana un tās sekas.
11.1. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
11.2. Pēc jaunā šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process jāsāk no jauna, ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, ja tiek iecelts jauns Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, vai tā nolemj Šķīrējtiesas sastāvs.
III. Šķīrējtiesas procesa sagatavošana
12.punkts. Strīda pakļautība.
12.1. Par strīda pakļautību Šķīrējtiesa lemj arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd Šķīrējtiesas līgumu vai klauzulu.
12.2. Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasības pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
12.3. Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā Šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība Šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet, ja pakļautība ir apstrīdēta pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
12.4. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko Šķīrējtiesa uzsāk šo jauno prasījumu izskatīšanu.
12.5. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, tā izbeidz Šķīrējtiesas procesu vai tā daļu šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.
13.punkts. Procesuālie termiņi.
13.1. Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesas sastāvs vai Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, ja Šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots.
13.2. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņā tās izpildei.
13.3. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
13.4. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
13.5. Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā.
5
Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
13.6. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteiktā svētku diena, par termiņa pēdējo dienu uzskatāma nākamā darba diena.
13.7. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
13.8. Ja procesuālā darbība izpildāma Šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad Šķīrējtiesa un Šķīrējtiesas sastāvs saskaņā ar saviem darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.
14.punkts. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana.
14.1. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos.
14.2. Apturot Šķīrējtiesas procesu, termiņu tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu Šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots Šķīrējtiesas process.
14.3. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses motivēta pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai.
14.4. Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses motivēta pieteikuma. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
15.punkts. Korespondence.
15.1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā, vai nogādā adresētam personīgi.
15.2. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz Šķīrējtiesai puse (prasības pieteikums, atsauksme par prasību u.c.), šķīrējtiesa, var nosūtīt otrai pusei pasta, elektroniskā pasta sūtījumā, nogādāt personīgi, vai paziņot par to saņemšanu Šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
15.3. Dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar Šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi.
15.4. Dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
15.5. Dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
6
15.6. Jebkurš šajā reglamentā minētais paziņojums nav obligāti sastādāms atsevišķa procesuālā dokumenta veidā un var tikt apvienots ar citu šajā reglamentā minēto paziņojumu vai vairākiem šādiem paziņojumiem.
15.7. Pēc puses lūguma Šķīrējtiesa var izsniegt šai pusei jebkuru lietā esošo paziņojumu vai citu dokumentu tā nodošanai citiem lietas dalībniekiem ar zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra starpniecību vai kā savādāk.
15.8. Šķīrējtiesa pēc puses lūguma var sūtīt korespondenci citai pusei uz vairākām papildus adresēm (darba vietas, nekustamā īpašuma atrašanās vietas adrese, utt.), ja informācija par tām ir Šķīrējtiesas rīcībā, lai nodrošinātu maksimālu attiecīgas puses sasniedzamību.
16.punkts. Šķīrējtiesas procesa principi.
16.1. Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu. Šķīrējtiesa ziņas par Šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē, ja vien puses nav vienojušās citādi. Audio un video ierakstu veikšana, fotogrāfiju uzņemšana, kā arī jebkura cita veida fiksācija, Šķīrējtiesas telpās un sēdēs ir aizliegta, bet ir pieļaujama tikai protokolēšana Šķīrējtiesas reglamenta 28.punktā paredzētajā kārtībā.
16.2. Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.
17.punkts. Šķīrējtiesas procesa kārtība un Šķīrējtiesas valoda.
17.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt Šķīrējtiesas procesa kārtību.
17.2. Ja puses nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa kārtību, Šķīrējtiesa izšķir strīdu saskaņā ar šo reglamentu.
17.3. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, Šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc Šķīrējtiesas reglamenta.
17.4. Process Šķīrējtiesā notiek Latvijas Republikas valsts valodā. Process Šķīrējtiesā notiek citā valodā tikai, ja puses par to ir vienojušas, un šī vienošanās starp visiem lietas dalībniekiem ir rakstveidā panākta pirms prasības pieteikuma iesniegšanas Šķīrējtiesā un ir tam pievienota.
17.5. Ja Šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no Šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, Šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa. Lūgums par tulka pieaicināšanu Šķīrējtiesai jāiesniedz vismaz 5 (pieci) dienas pirms Šķīrējtiesas sēdes.
17.6. Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai Latvijas Republikas valsts valodā.
17.7. Ja process notiek vienā valodā, tad pusēm ir tiesības iesniegt rakstveida pierādījumus, kā arī eksperta atzinumu citā valodā bez attiecīga tulkojuma, ja Šķīrējtiesas sastāvs, kā arī citi lietas dalībnieki pārvalda šo valodu. Šos pierādījumus Šķīrējtiesas sastāvs novērtē tāpat kā citus pierādījumus, taču visi procesuālie dokumenti tiek sastādīti tajā valodā, kurā notiek process.
17.8. Uzskatāms, ka Šķīrējtiesas sastāvs pārvalda to valodu, kurā ir iesniegts rakstveida pierādījums vai eksperta atzinums, ja Šķīrējtiesas sastāvs līdz lietas izskatīšanai pēc būtības nav pieprasījis attiecīga pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek process vai Latvijas Republikas valsts valodā.
17.9. Uzskatāms, ka pārējie lietas dalībnieki pārvalda to valodu, kurā ir iesniegts rakstveida pierādījums vai eksperta atzinums, ja tie desmit dienu laikā no šī pierādījuma saņemšanas Šķīrējtiesā, bet ne vēlāk kā līdz lietas izskatīšanai pēc būtības nav lūguši Šķīrējtiesas
7
sastāvu uzlikt par pienākumu pierādījuma iesniedzējam nodrošināt šī pierādījumu tulkojumu valodā, kurā notiek process.
18.punkts. Pušu pārstāvība.
18.1. Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fizisko personu Šķīrējtiesā pārstāv zvērināts advokāts, tad šī pilnvara var būt noformēta arī rakstveidā, bez notariālās apliecināšanas.
18.2. Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvarotie pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu. Turklāt Šķīrējtiesa pati var pārliecināties par iepriekšminēto, izmantojot publiski pieejamos reģistrus.
18.3. Par puses pārstāvi var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.
19.punkts. Strīda izšķiršanas vieta.
19.1. Puses var brīvi vienoties par strīda izšķiršanas vietu, ja šī vienošanās starp visiem lietas dalībniekiem ir rakstveidā panākta pirms prasības pieteikuma iesniegšanas Šķīrējtiesā un ir tam pievienota. Pretējā gadījumā uzskatāms, ka puses nav vienojušās par strīda izšķiršanas vietu un to nosaka Šķīrējtiesas sastāvs.
19.2. Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus, ja puses par to nav vienojušās.
19.3. Ja puses vienojas par strīda izšķiršanas vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz visi Šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā un apmērā. Ja iepriekšminētie izdevumi nav segti atbilstoši šim punktam, tad Šķīrējtiesa pati nosaka strīda izšķiršanas vietu.
20.punkts. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.
20.1. Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā.
20.2. Prasības pieteikumā norāda:
20.2.1. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
20.2.2. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
20.2.3. ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
20.2.4. prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
20.2.5. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
20.2.6. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
8
20.2.7. prasītāja prasījumus;
20.2.8. pievienoto dokumentu sarakstu;
20.2.9. citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
20.3. Prasības pieteikumam pievieno:
20.3.1. šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
20.3.2. līgumu, kura sakarā radies strīds;
20.3.3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
20.3.4. pierādījumus par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas samaksu;
20.3.5. pušu rakstveida vienošanos par Šķīrējtiesas sastāvu, ja šāda vienošanās ir panākta;
20.3.6. ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību vai šāda dokumenta apliecināts noraksts.
20.4. Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis.
20.5. Pēc puses motivēta lūguma vai paša iniciatīvas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai jebkurš Šķīrējtiesas sastāvā esošais šķīrējtiesnesis var izgatavot, apliecināt, nosūtīt un/vai izsniegt jebkurai pusei attiecīgas lietas materiālos esošā dokumenta tai skaitā prasības pieteikuma norakstu.
20.6. Procesuālās ekonomijas nolūkos Šķīrējtiesai, ir tiesības pašai pārliecināties par tiesvedības maksas samaksu Dibinātājam un pārstāvja pilnvarojumu, izmantojot publiski pieejamos reģistrus.
21.punkts. Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas.
21.1. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šī reglamenta prasībām, tad Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu un nekavējoties ieceļ Šķīrējtiesas sastāvu, ja puses par to nav vienojušās.
21.2. Pēc lietas ierosināšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nodrošina paziņojuma par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu nosūtīšanu pusēm. Atbildētājam tiek nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un izskaidrotas tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību. Paziņojuma eksemplāram, kas ir adresēts atbildētajam, var pievienot visu vai daļu no prasības pieteikuma pielikumā esošu dokumentu norakstiem vai paziņot par to saņemšanu Šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
21.3. Ja līdz paziņojuma par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu sagatavošanai šajā reglamentā noteiktajā kārtībā ir iecelts Šķīrējtiesas sastāvs, tad paziņojumā iekļauj informāciju par Šķīrējtiesas sastāvu un pušu tiesībām pieteikt noraidījumu. Tāpat šajā paziņojumā iekļauj informāciju par pirmo tiesas sēdi, ja tāda jau ir noteikta.
21.4. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs atstāj prasības pieteikumu bez virzības un informē par to iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus.
21.5. Ja trūkumi nav būtiski, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā. Par nebūtiskiem trūkumiem uzskatāma, piemēram, reglamenta 20.3.4. minētā dokumenta nepievienošana, ja maksājums saņemts Dibinātāja kontā, un 20.3.6. punktā minētā dokumenta nepievienošana, ja Šķīrējtiesa pārliecinājusies par pārstāvja pilnvarojumu, izmantojot publiski pieejamos reģistrus.
21.6. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu tā sākotnējā iesniegšanas datumā un tiek uzsākts Šķīrējtiesas process.
21.7. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums uzskatāms par neiesniegtu.
9
21.8. Pusēm ir tiesības Šķīrējtiesas procesa laikā iepazīties ar prasības pieteikuma pielikumiem un citiem lietas materiāliem, iepriekš rakstveida saskaņojot iepazīšanās laiku un vietu ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāju.
21.9. Pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas pusēm ir tiesības iepazīties ar Šķīrējtiesas procesa materiāliem Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā, kā arī ievērojot reglamentā par šķīrējtiesas procesa izdevumiem noteikto.
22.punkts. Atsauksme uz prasību.
22.1. Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz Šķīrējtiesā un prasītājam 15 (piecpadsmit) dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.
22.2. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu vai citus apstākļus, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai. Ja šāds lēmums ir pieņemts, tad par to atsevišķi norāda 21.1.2.punktā minētajā paziņojumā.
22.3. Atsauksmē atbildētājs norada:
22.3.1. vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
22.3.2. savus iebildumus pret prasību;
22.3.3. apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
22.3.4. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;
22.3.5. savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
22.4. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis strīda izskatīšanai.
22.5. Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
23.punkts. Pretprasība.
23.1. Atbildētājs var iesniegt pretprasību. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai.
23.2. Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar Šķīrējtiesas līgumu vai klauzulu un:
23.2.1. starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
23.2.2. pretprasības apmierināšana pilnīgi vai dalīji izslēdz sākotnējas prasības apmierināšanu;
23.2.3. pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.
23.3. Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai Šķīrējtiesas sastāvs, ja tāds pie pretprasības iesniegšanas, jau ir iecelts.
23.4. Pretprasību, ko pieņēmusi Šķīrējtiesa, izskata kopa ar sākotnējo prasību.
24.punkts. Šķīrējtiesas sēdes noteikšana.
24.1. Ja strīds izšķirams mutvārdu procesā, pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas tas nekavējoties nosaka Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku. Šādas tiesības attiecībā uz pirmo Šķīrējtiesas sēdi ir arī Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
24.2. Pēc Šķīrējtiesas sēdes noteikšanas par to bez kavēšanās paziņo lietas dalībniekiem, šādā paziņojumā iekļaujot Šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un Šķīrējtiesas sastāvu.
10
24.3. Paziņojums par pirmo Šķīrējtiesas sēdi pusēm tiek izsniegts vai nosūtīts ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušas par īsāku termiņu. Paziņojums par kārtēju (otro un nākamo) Šķīrējtiesas sēdi pusēm tiek izsniegts vai nosūtīts vismaz 7 (septiņas) dienas pirms Šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
24.4. Ja Šķīrējtiesas sēdē paziņo par nākamo sēdi, tad Šķīrējtiesas sastāvs klāt esošiem dalībniekiem paziņojumus var nesūtīt. Šajā gadījumā lietas dalībnieki parakstās par to, ka viņi ir informēti par nākamo Šķīrējtiesas sēdi.
IV. Strīda izšķiršana
25.punkts. Strīda izšķiršanas veidi un tas norise.
25.1. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
25.2. Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
25.3. Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja Šķīrējtiesas sastāvs secina, ka iesniegtie pierādījumi un materiāli nav pietiekoši, lai izšķirtu strīdu rakstveida procesā.
25.4. Šķīrējtiesas sastāvs, izšķirot strīdu, rīkojas bez liekas vilcināšanās, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības. Strīda izšķiršanas procesu vada Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
25.5. Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs atklāj Šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu.
25.6. Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad Šķīrējtiesas sastāvs sanāk strīda izšķiršanai.
25.7. Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, ka arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
26.punkts. Sekas, ja puse nepiedalās Šķīrējtiesas procesā.
26.1. Ja atbildētājs šajā reglamentā noteiktajā termiņā neiesniedz atsauksmi uz prasību, Šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
26.2. Ja viens vai vairāki lietas dalībnieki bez attaisnojoša iemesla neierodas uz Šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
27. punkts. Prasības grozīšana un papildināšana.
27.1. Puse var grozīt un papildināt prasību līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai. Par prasības grozīšanu un papildināšanu nav uzskatāma:
27.1.1. prasījumu precizēšana;
27.1.2. acīm redzamu kļūdu izlabošana prasībā;
27.1.3. procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;
27.1.4. prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītas mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;
27.1.5. prasījuma kopējas summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās;
11
27.1.6. prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartas tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ;
27.1.7. prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaita pieaugušajām tirgus cenām.
27.2. Ja 27.1.punktā noteiktajā kārtībā tiek palielināts prasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
27.3. Šajā punktā minētais tādā pašā veidā attiecas arī uz pretprasības grozīšanu un papildināšanu.
27.4. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības vai pretprasības pamats, otrai pusei ir tiesības Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas šī reglamenta 22. punkta noteikumi.
28.punkts. Protokols.
28.1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi Šķīrējtiesas Dibinātāja kontā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu un dokuments, kas apliecina sekretāra pakalpojumu apmaksu jāiesniedz Šķīrējtiesā ne vēlāk kā 5 (piecas) darba dienas pirms Šķīrējtiesas sēdes.
28.2. Protokolu raksta Šķīrējtiesas izvēlēts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi Šķīrējtiesas sastāvā esošie šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 3 (trīs) dienu laikā pēc Šķīrējtiesas sēdes.
28.3. Protokolā norāda Šķīrējtiesas nosaukumu, lietas numuru, izskatīšanas vietu un datumu, puses, atzīmes par pušu piedalīšanos strīda izšķiršanā, Šķīrējtiesnešu, sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus, strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu, pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus, iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai.
28.4. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj Šķīrējtiesas sastāvs. Puse pēc tas lūguma var saņemt protokola norakstu, iepriekš rakstveidā pasūtot un apmaksājot tā izgatavošanu.
29.punkts. Pierādījumi.
29.1. Pieradīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
29.2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var piedāvāt pusēm iesniegt papildu dokumentus vai citus pierādījumus.
29.3. Kā rakstveida pierādījumu iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu norakstu vai kopiju. Ja puses iesniedz dokumenta apliecinātu norakstu vai kopiju, Šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt uzrādīt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tas personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu norakstu vai kopiju.
29.4. Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
29.5. Ja Šķīrējtiesas atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā reglamentā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
30.punkts. Ekspertīze.
12
30.1. Šķīrējtiesa pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīda nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālās zināšanas zinātnē, tehnikā, vai citā nozarē.
30.2. Ja Šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā avansā pilnīgi ir iemaksājusi Šķīrējtiesai atlīdzību par eksperta pakalpojumiem. Avansa summas apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
30.3. Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorada jautājumi, par kuriem, pēc viņas domām, ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt Šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka Šķīrējtiesas sastāvs. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana Šķīrējtiesai ir jāmotivē.
30.4. Šķīrējtiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
30.5. Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā, ekspertu izvēlās šķīrējtiesa. Ja nepieciešams, šķīrējtiesa izvēlās vairākus ekspertus.
30.6. Puses pēc Šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
30.7. Pēc puses lūguma Šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties Šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.
31.punkts. Eksperta, tulka un sekretāra noraidījums.
Pēc puses pieteikuma eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīti šī reglamenta 8.4.punktā noteiktajos gadījumos. Noraidījums jāpiesaka nekavējoties pēc tam, kad puse ir uzzinājusi noraidījuma pamatu. Jautājumu par noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
32.punkts. Puses izstāšanās procesuālas sekas.
Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz Šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiska attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Šajā gadījumā Šķīrējtiesa aptur Šķīrējtiesas procesu līdz tiesību paņēmēja noteikšanai.
33.punkts. Tiesības uz iebildumiem.
33.1. Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesu likuma, šī reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz Šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.
33.2. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs.
33.3. Ja puse nekavējoties neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
34.punkts. Nolēmuma pieņemšana.
34.1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja sastāvā ir vairāk kā viens šķīrējtiesnesis, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.
13
34.2. Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi Šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no Šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
34.3. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar Šķīrējtiesas zīmogu.
34.4. Šķīrējtiesas nolēmums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.
35.punkts. Izlīgums.
35.1. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu. Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
35.2. Izlīgums pieļaujams jebkurā Šķīrējtiesas procesa stadijā.
35.3. Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, Šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un Šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu Šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam Šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam Šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
36.punkts. Spriedums.
36.1. Šķīrējtiesas spriedumā norāda:
36.1.1. lietas numuru;
36.1.2. Šķīrējtiesas sastāvu;
36.1.3. sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
36.1.4. ziņas par pusēm;
36.1.5. strīda priekšmetu;
36.1.6. sprieduma motīvus, ja vien puses nav vienojušas citādi;
36.1.7. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu, vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un Šķīrējtiesas sprieduma būtību;
36.1.8. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
36.1.9. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
36.1.10. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
36.1.11. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītajiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāaizpilda katram no atbildētajiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētajiem;
36.1.12. Šķīrējtiesas procesa izdevumus un pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, kā arī šo abu izdevumu sadalījumu starp pusēm;
36.1.13. Citu informāciju, ko Šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
36.2. Pēc sprieduma pieņemšanas mutvārdu procesā pusēm tiek paziņota sprieduma ievaddaļa un rezolutīvā daļa. Pilnu spriedumu Šķīrējtiesa sastāda 14 (četrpadsmit) dienu laikā.
36.3. Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, Šķīrējtiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no pēdējā šos izdevumus piedzenot.
36.4. Šķīrējtiesa spriedumu nosūta pusēm triju darba dienu laikā no tā taisīšanas dienas.
14
37.punkts. Sprieduma labošana un izskaidrošana. Papildspriedums.
37.1. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma līdz sprieduma izpildei var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
37.2. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt Šķīrējtiesas sastāvu:
37.2.1. izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
37.2.2. taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja Šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
37.3. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par Šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, Šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
38.punkts. Strīda izšķiršanas atlikšana.
38.1. Šķīrējtiesa atliek strīda izšķiršanu, ja:
38.1. Šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;
38.2. kāds no dalībniekiem, kam paziņots par Šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas Šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru Šķīrējtiesa atzīst par attaisnojošu.
38.2. Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
38.2.1. ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, ka arī sekretārs, eksperts vai tulks;
38.2.2. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
38.2.3. pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai;
38.2.4. citos gadījumos, ja uzskata to par lietderīgu.
38.3. Nākamās Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku Šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina, nosūtot attiecīgus paziņojumus.
39.punkts. Šķīrējtiesas procesa apturēšana.
39.1. Šķīrējtiesa aptur Šķīrējtiesas procesu, ja:
39.1.1. mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiska attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiska pārstāvja iecelšanai;
39.1.2. puse zaudējusi rīcībspēju – līdz likumiska pārstāvja iecelšanai;
39.1.3. Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu – līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajām termiņām.
39.2. Šķīrējtiesa var apturēt Šķīrējtiesas procesu:
39.2.1. ja puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
39.2.2. ja Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.
39.2.3. Par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā. Lēmumā norādami apstākli, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim Šķīrējtiesas process tiek apturēts, vai termiņš, uz kādu Šķīrējtiesas process tiek apturēts.
15
39.3. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
40.punkts. Prasības atstāšana bez izskatīšanas.
40.1. Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas:
40.1.1. ja prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
40.1.2. šī reglamenta 21.5.punktā noteiktajā gadījumā.
40.2. Šķīrējtiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas:
40.2.1. pēc prasītāja lūguma;
40.2.2. ja prasītājs atkārtoti neierodas Šķīrējtiesas sēdē un nav lūdzis izšķirt strīdu bez viņa klātbūtnes.
40.3. Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas Šķīrējtiesa pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
40.4. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu Šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.
41.punkts. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana.
41.1. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par Šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
41.1.1. prasītājs atsauc savu prasību;
41.1.2. puses vienojas par izlīgumu;
41.1.3. Šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
41.1.4. Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;
41.1.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka Šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
41.2. Ja Šķīrējtiesas process izbeigts 41.1.1. vai 41.1.2.punktā noradīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās Šķīrējtiesā vai vēršanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
41.3. Ja Šķīrējtiesas process tiek izbeigts šī punkta 41.1.3., 41.1.4. vai 41.1.5. punktā norādīto iemeslu dēļ, puses ir tiesīgas vērsties tiesā.
42.punkts. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde.
42.1. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei Šķīrējtiesa nosaka termiņu, kas nav īsāks par desmit dienām.
42.2. Ja Šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresēta puse ir tiesīga vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
43.punkts. Procesa dokumentu glabāšana pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas.
Šķīrējtiesas procesa dokumenti tiek glabāti 10 (desmit) gadus pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas likumā noteiktajā arhīva dokumentu glabāšanas kārtībā.
V. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
44.punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
16
44.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
44.2. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir: 44.2.1. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs;
44.2.2. summas, kas jāsamaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
44.2.3. ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;
44.2.4. Šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
44.2.5. citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
44.3. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
44.3.1. izdevumi par juridisko palīdzību;
44.3.2. ar pierādījumu vākšanu saistītie izdevumi.
44.4. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa ir atkarīga no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikta saskaņā ar Šķīrējtiesas nolikumu par Šķīrējtiesas procesa izdevumiem. Minēto nolikumu ar savu lēmumu apstiprina, groza un papildina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
44.5. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināts tikai pēc tam, kad puse ir samaksājusi Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, šo atlīdzību var iemaksāt otra puse.
44.6. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi tiek iemaksāti Dibinātāja norādītajā bankas kontā, pievienojot lietas materiāliem pierādījumus, kas apliecina to samaksu.
44.7. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt vai pilnīgi atbrīvot no Šķīrējtiesas tiesvedības maksas.
44.8. Ja Šķīrējtiesas process nenotiek Latvijas Republikas valsts valodā, tiesvedības maksai un šķīrējtiesneša honorāram tiek piemērots koeficients 1,5 (viens, komats, pieci).
44.9. Ņemot vērā lietas sarežģītību un laiku, kuru paredzēts patērēt tās izskatīšanai, kā arī citus apstākļus, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs konkrētajā lietā ir tiesīgs paaugstināt tiesvedības maksu piemērojot pamatlikmei koeficientu 2 (divi) vai mazāku. Papildus izdevumu iemaksa notiek Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmuma noteiktajā kārtībā.
44.10. Ja līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību, pusei, pamatojoties uz tās lūgumu, tiek atmaksāts šķīrējtiesnešu honorārs. Tiesvedības maksa nav atmaksājama.
44.11. Atlīdzība par tulka pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītas tāmes. Avansa maksājuma apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
44.12. Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma pēc eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošās institūcijas sastādītas tāmes. Avansa maksājuma apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
44.13. Šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegta aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem. Avansa apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
45.punkts. Prasības summa.
45.1. Prasības summa ir:
45.1.1. prasībās par naudas piedziņu – piedzenamā summa;
45.1.2. prasībās par mantas izprasīšanu – izprasāmas mantas vērtība;
45.1.3. prasībās par uzturlīdzekļu piedzinu – maksājumu kopsumma gadā;
17
45.1.4. prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem – visu maksājumu un devumu kopsumma;
45.1.5. prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem – visu maksājumu un devumu kopsumma piecu gadu laikā;
45.1.6. prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu – summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus;
45.1.7. prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu – atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma;
45.1.8. prasībās par mantas nomas vai īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu – maksājumu kopsumma par mantas lietošanu atlikušajā līguma darbības laikā vai piecu gadu laikā;
45.1.9. prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu – tā vērtība, bet ne mazāka par tā kadastrālo vērtību, vai darījuma summas, nosakot no lielākas summas;
45.1.10. prasībās par darījuma izbeigšanu, atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu — apstrīdētā darījuma summa;
45.1.11. prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem – visu prasījumu kopsumma.
45.2. Prasības summu norāda prasītājs. Ja noradītā nepareizi vai prasības summa acīmredzami neatbilst izprasāmās mantas tirgus vērtībai, prasības summu nosaka Šķīrējtiesa.
45.3. Ja izprasāmā manta ir daļas vai akcijas, tad par to vērtību uzskatāma augstākā no šīm summām: darījuma summa, nominālvērtība vai sertificēta vērtētāja vērtējumā, ja tāds ir, norādītā summa.
46.punkts. Ar strīda izšķiršanu saistīto izdevumu atmaksāšana.
46.1. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi atmaksājami pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:
46.1.1. ja iemaksāti lielākie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, nekā to nosaka šis reglaments vai Šķīrējtiesa;
46.1.2. ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi netika izmantoti vai avansā iemaksātas summas netika izlietotas pilnībā, iemaksāta summa vai tās neizlietotā daļa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi;
46.2. Ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par to atmaksāšanu iesniegts gada laikā no summas iemaksas dienas.
47.punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana.
47.1. Puses var vienoties par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušās, Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šī punkta noteikumiem.
47.2. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež˛ no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā daļā norādītas summas piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
47.3. Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam radušos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījuma atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi ir apmierinājis, Šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
47.4. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
18
47.4.1. izdevumi juridiskās palīdzības samaksai - to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par 30% (trīsdesmit procentiem) no prasījumu apmierinātas daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, - ne vairāk par zvērinātu advokātu atlīdzības taksi;
47.4.2. ar pierādījumu vākšanu saistītie izdevumi - izdevumu faktiskajā apmērā.
47.5. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, ka arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Ja prasība noraidīta vai prasītājs atsakās no prasības, izņemot 47.3.punkta 3.teikumā minēto gadījumu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
47.6. Šķīrējtiesa var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm arī citādi, ja Šķīrējtiesa, izvērtējot lietas apstākļus, uzskata to par saprātīgu un taisnīgu risinājumu.
Pārejas noteikumi
1. To lietu izskatīšana, kuras ierosinātas pirms šī reglamenta apstiprināšanas tā pašreizējā redakcijā, notiek saskaņā ar tiem Šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem, kuri ir bijuši spēkā lietas ierosināšanas brīdī.

APSTIPRINĀTS
Ar Rīgas Jaunās Šķīrējtiesas vienīgā dibinātāja biedrības “SG Partnerība”
2023. gada 3. aprīļa lēmumu Nr. 03/04/2023/RJS
Rīgā
2023.gada 3. aprīlī
Sergejs Maleckis
Rīgas Jaunās Šķīrējtiesas vienīgā dibinātāja
biedrības “SG Partnerība”
valdes loceklis